piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Svečošanās

    Visiem ir labi zināms, ka visus labos darbus vienā dienā nevar paveikt – ir jāsāk ar mazumiņu, kaut vai ar vienu labu darbu. Tā - muzeja rosība bija samanāma visa sveču mēneša garumā.Labais darbiņš, ka ikviens muzeja dalībnieks centās uzmeistarot savu sveci.
     Atgriežoties pie svecēm, gribas jums citēt Onorē de Balzaka (Honoré de Balzac) teikto:
„Kad iedegas gaisma, to bieži vien cenšas nodzēst, uzskatot par ugunsgrēku.”
Šomēnes mēģinājām nesajaukt gaismu ar ugunsgrēku un atcerēties, ka jebkurš no mums var būt kā svece un sniegt citiem savu siltumu un gaismu! Tas taču ir tik vienkārši!






     Viena svecīte, viena maza gaismiņa, un tik dažāds pielietojums. Runā, ka sveces gaisma padarot spēcīgākas domas un jūtas, tā apskaidro neskaidro, neapzināto, nojaušamos sapņus un vēlmes.
  
    Īpaši aizraujoši vairumam muzeja apmeklētāju šķita senie apgaismes ķermeņi – vējlukturi, skalturi, petrolejas lampas un citi.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru